NATO Vikipdija

Ziemeatlantijas Lguma organizcija (latviski biek lietots ts anglisk nosaukuma akronms NATO, angu: North Atlantic Treaty Organization; oficili ar OTAN, franu: Organisation du trait de l'Atlantique Nord) ir militra savienba jeb alianse, kas apvieno vairkas Eiropas un Ziemeamerikas valstis ar mri "saglabt un attstt savas aizsardzbas spjas gan individuli, gan kopjiem spkiem, nodroinot kopgas aizsardzbas plnoanas pamatu".[1]

NATO dibinta pc 2. pasaules kara, 1949.gada 4.aprl, k pretspars PSRS. Organizciju izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanda, lai aukst kara apstkos aizsargtu Eiropu no komunistiskajm valstm, bet msdiens NATO ir iesaistjusies visas pasaules drobas sistms. Organizcija ir bzta Brisel, kur atrodas NATO mtne. NATO nav savas armijas, bet ir kopgs tbs, kas plno dalbvalstu aizsardzbas politiku. Latvija pievienojs NATO 2004.gada 29.mart. Ziemeatlantijas lguma galveno jgu izsaka t 5. panta pirmais teikums:

NATO kandidtvalstis (Membership Action Plan) ir

aj programm notika sarunas par uzemanu ar [4] ar Ukrainu, bet 2010. gad Ukrainas valdba pazioja, ka prtrauc sarunas par uzemanu NATO. 2014. gada janvr Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibavili pazioja, ka via valsts cer saemt Rcbas plnu dalbai NATO alianses samit 2014. gad.[5]

2015. gada 2. decembr NATO enerlsekretrs Jenss Stoltenbergs pazioja, ka NATO rlietu ministru sanksm pieemts lmums oficili uzaicint Melnkalni pievienoties NATO, kas ks par alianses 29. dalbvalsti.[6]

"Partnerattiecbas mieram" (Partnership for Peace) dalbnieces ir Armnija, Austrija, Azerbaidna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, rija, Kazahstna, Kirgizstna, Krievija, Malta, Maedonija, Melnkalne, Moldova, Serbija, Somija, veice, Tadikistna, Turkmenistna, Uzbekistna, Ukraina un Zviedrija.

Vidusjras dialoga (Mediterranean Dialogue) partneres ir Alrija, ipte, Izrala, Jordnija, Maroka, Mauritnija un Tunisija.

Link:
NATO Vikipdija